Glābēji: mežā dodieties pārdomāti

Otrdiena, 04. aug., 2026 GITA KVETKAUSKA

Klausīties rakstu

Vasaras otrajā pusē, sākoties sēņu un ogu sezonai, pieaug arī izsaukumu skaits uz mežiem, kur apmaldījušies cilvēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati liecina, ka šogad saņemti 26 izsaukumi, saistībā ar mežā vai purvā apmaldījušos cilvēku meklēšanu. Seši no tiem reģistrēti Kurzemē, tostarp četri — Saldus novadā.

VUGD Prevencijas pārvaldes sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore ENDIJA DALBIŅA skaidro, ka visbiežāk cilvēkus izdodas atrast, izmantojot operatīvo transportlīdzekļu skaņas un gaismas signālus. Meklēšanu ievērojami atvieglo mobilais telefons — glābēji pa tālruni noskaidro, ko cilvēks redz sev apkārt, vai dzird sirēnas un citus orientierus. Vajadzības gadījumā meklēšanā izmanto bezpilota lidaparātu ar optiskajām un termokamerām.

Pirms došanās mežā

Lai sēņošana vai ogošana nebeigtos ar glābēju izsaukšanu, VUGD aicina ievērot dažus vienkāršus drošības ieteikumus. Noteikti informējiet tuviniekus, kur plānojat doties un cikos plānojat atgriezties. Ieteicams izvēlēties košu apģērbu un galvassegu, jo spilgtas krāsas glābējiem daudz vieglāk pamanāmas. Drošāk mežā doties vismaz divatā — ja kādam kļūst slikti vai cilvēks apmaldās, otrs var izsaukt palīdzību.

Somā vai grozā vēlams ielikt:

• pilnībā uzlādētu mobilo telefonu;

• pirmās palīdzības piederumus un ikdienā lietojamos medikamentus;

• ūdeni un kādu enerģiju dodošu uzkodu, piemēram, šokolādi;

• kabatas lukturīti.

Ja tomēr apmaldāties

Atrodoties mežā, vērts ik pa laikam paskatīties apkārt un iegaumēt orientierus — ceļus, grāvjus, elektrolīnijas, zīmīgus kokus vai citas ainavas detaļas. Tas var palīdzēt gan pašam atrast ceļu, gan glābējiem noteikt atrašanās vietu.

Ja saprotat, ka esat apmaldījies, nekrītiet panikā. Vispirms apstājieties, atpūtieties un mēģiniet izvērtēt situāciju. Haotiska staigāšana bieži vien tikai attālina no vietas, kur iegājāt mežā. Ja paša spēkiem izkļūt neizdodas, nekavējoties zvaniet uz 112 un pēc iespējas precīzāk pastāstiet, kur iegājāt mežā, cik ilgi tajā atrodaties un kādus orientierus esat redzējis. Jo vairāk informācijas būs glābējiem, jo ātrāk viņi varēs jūs atrast.



Ērču sezona rit pilnā sparā

Slimības un profilakses centra (SPKC) vecākā komunikācijas speciāliste EDĪTE TETTERE informē, ka Saldus novads joprojām ir viena no Latvijas endēmiskajām teritorijām, kur iedzīvotājiem ir paaugstināts risks saslimt ar ērču encefalītu.

Lai gan dati par 2026. gada ērču aktivitāti vēl nav apkopoti, šāds statuss noteikts, ņemot vērā saslimstības rādītājus pēdējo piecu gadu laikā (2021. – 2025.). Vidēji Saldus novadā reģistrēti 39,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tādēļ arī šogad novads ir to astoņu teritoriju vidū, kur bērniem nodrošina valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu. Kopumā visaugstākā saslimstība saglabājas Kurzemē — īpaši Ventspils, Kuldīgas, Dienvidkurzemes, Talsu un arī Saldus novadā.

Ja ērce piesūkusies — rīkojieties nekavējoties

To ieteicams izņemt pēc iespējas ātrāk. Vispirms ādu ap koduma vietu jādezinficē ar spirtu saturošu līdzekli. Ērci jāsatver ar smalku pinceti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, ar vienmērīgu kustību jāizvelk ārā, cenšoties to nesaspiest. Pēc izņemšanas koduma vietu vēlreiz jādezinficē, bet rokas rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Ja nav pincetes, var izmantot diega cilpu, ko apsien ap ērces snuķīti.

Speciālisti uzsver — uz ērces nevajadzētu pilināt eļļu, spirtu vai citus šķidrumus un to nedrīkst saspiest. Tas var palielināt risku, ka infekcijas ierosinātāji nonāk cilvēka organismā. Ja ērci pašam nesanāk izņemt, ieteicams vērsties pie medicīnas speciālista. Tomēr svarīgākais ērci neatstāt piesūkušos ilgstoši.

Kad jādodas pie ārsta?

Pēc ērces piesūkšanās savu veselību ieteicams novērot vismaz 30 dienas. Pie ģimenes ārsta noteikti jāvēršas, ja:

• ap koduma vietu parādās Laimas slimībai raksturīgs sarkanais plankums, bieži ar gaišāku vidu;

• paaugstinās ķermeņa temperatūra;

• rodas stipras galvassāpes, muskuļu sāpes vai citi saslimšanas simptomi.

Svarīgi atcerēties, ka vakcinācija pasargā tikai no ērču encefalīta. Pret Laimas slimību un citām pārnēsātām infekcijām vakcīnas nav, tāpēc pēc kaitēkļa piesūkšanās jāpievērš uzmanība pašsajūtai.

Kā pasargāt sevi?

Ieteicams izvēlēties apģērbu, kas maksimāli nosedz ķermeni. Bikšu galus ielikt zeķēs vai zābakos, blūzi vai kreklu — biksēs, bet aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām. Ik pa laikam jāapskata apģērbs un jānotrauc rāpojošās ērces. Atgriežoties mājās, rūpīgi jāpārbauda sevi, bērnus un mājdzīvniekus.

SPKC atgādina — visefektīvākā aizsardzība pret ērču encefalītu ir vakcinācija, savukārt piesardzība dabā palīdz mazināt risku saslimt ar citām ērču pārnēsātām slimībām.



Sēņošana — sirdslieta kopš bērnības

Lai arī došanās mežā prasa piesardzību, tā daudziem ir iemīļota vasaras un rudens vaļasprieks. Ezerniece Lelde Ginkus stāsta, ka sēņošana un ogošana viņas ģimenei sniedz ne vien bagātīgas meža veltes, bet arī vērtīgas dzīves mācības.

“Sēņošana man ir sirdslieta jau kopš bērnības. Cik vien sevi atceros, uz mežu devos kopā ar mammu un mazo brāli. Tagad bieži eju ar abiem saviem dēliem — gan sēņot, gan ogot. Reizēm dodos viena, citreiz kopā ar vīramāti vai kaimiņieni Mudīti,” stāsta Lelde.

Kad vēderi un saldētava piepildīti ar meža veltēm, bērni pārdod pašu salasītas ogas un sēnes. Lelde uzskata, ka viņi lieliskā veidā iemācās: ar paša pūlēm un darbu iespējams nopelnīt.

Šī gada sezona, pēc Leldes teiktā, ir īpaši bagāta. Spaiņi pildās gan ar gailenēm, gan mellenēm, un brīvdienās došanās uz mežu kļuvusi par patīkamu atpūtu. “Izvēdinām galvu un vienlaikus sagādājam krājumus ziemai,” viņa saka. Lelde dod priekšroku labi zināmiem mežiem, kuros gadu gaitā iepazītas takas un orientieri. Lai justos vēl drošāk, viņa telefona lietotnē Waze atzīmē automašīnas atrašanās vietu. “Līdz šim apmaldīties nav nācies. Mežā nereti izdodas sastapt arī zaķus, stirnas un aļņus. Viena no spilgtākajām atmiņām ir par reizi, kad neilgi pēc ieiešanas mežā pavisam netālu īdēja aļņi. Dzīvniekus gan ieraudzīt neizdevās. Gadījies arī sabīties, kad kāds meža iemītnieks negaidīti izskrējis priekšā. Priecājos, ka ar mežacūkām līdz šim ceļi nav krustojušies,” atminas Lelde.

Ēdamās sēnes no neēdamajām iemācījusies atšķirt bērnībā — zināšanas gūtas gan no vecākiem, gan skolā. Lelde joprojām ievēro vienkāršu principu: ja par sēni rodas kaut mazākās šaubas, tā grozā netiek likta.

Dodoties mežā, viņa vienmēr rūpīgi sagatavojas. Līdzi ir uzlādēts mobilais telefons, nazītis, grozs vai spainis, kā arī līdzeklis pret odiem un ērcēm. Viņa izvēlas gaišu apģērbu, slēgtus apavus vai gumijas zābakus un galvā uzliek cepuri. Pēc katras pastaigas tiek pārbaudīts, vai pie apģērba vai ķermeņa nav pieķērusies ērce. Viņa uzsver, ka drošība vienmēr ir pirmajā vietā — laba sagatavošanās un piesardzība ļauj mežu baudīt bez liekiem riskiem. Lelde atzīst, ka mežā atgūst mieru pēc saspringtas darba nedēļas.





Citi raksti sadaļā: Domā-dari!

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk