Mani dati zagļu rokās

Augusta sākumā kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācijas sistēmai hakeri ieguva aptuveni 1,2 miljonu cilvēku datus un ap 150 000 juridisko personu reģistrācijas numuru. Šī datu noplūde skārusi arī mani.

Par to var pārliecināties savā e-CSDD profilā, kur redzams, vai dati nonākuši uzbrucēju rīcībā un kuri skarti. Pieslēdzoties lietotnei, uzmanību piesaista neskaitāmi brīdinājuma trijstūri ar izsaukuma zīmi. Pirmajā brīdī rodas vēlme lietotni vienkārši aizvērt. Tomēr šajā situācijā izvēlos uzticēties e-CSDD, nevis interneta saitei.

Kad ieraugu, kāda informācija par mani var būt nonākusi svešu cilvēku rokās, rodas nepatīkama izjūta — jo īpaši apziņa, ka šo procesu vairs nevar mainīt. Tas, kas jau noplūdis, atgūstams vairs nav. Taču varu kontrolēt savu rīcību. Ja kaut kas šķiet aizdomīgs, nesteigties, pārbaudīt informāciju un neapstiprināt neko, ko pati neesmu uzsākusi. Man šķiet, ka šobrīd tas ir svarīgākais — nevis dzīvot bailēs, bet kļūt daudz uzmanīgākai pret to, kam uzticos un kādu informāciju sniedzu.

Nopludinātie dati paši par sevi vēl nenozīmē, ka cilvēks noteikti kļūs par krāpnieku upuri. Taču tie var palīdzēt izveidot ticamu stāstu, ar kuru vēlāk mēģināt cilvēku apmānīt. Tāpēc svarīgi saprast ne tikai to, kas tieši ir noplūdis, bet arī to, kā šādu informāciju var izmantot.

Kādi dati noplūduši?

Kiberuzbrukuma rezultātā skarti dati, kas CSDD maksājumu kvītīs iekļauti kopš 2008. gada. Uzbrucēju rīcībā var nonākt:

• vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums;

• personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs;

• maksājuma summa un datums;

• transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme;

• adrese, kas bija reģistrēta pakalpojuma saņemšanas dienā.

Vienlaikus CSDD norāda, ka nav skarti klientu tālruņa numuri, e-pasta adreses, bankas dati un e-CSDD piekļuves informācija.

Direkcija brīdina, ka nopludināto informāciju var izmantot dažādās krāpniecības shēmās. Piemēram, krāpnieks var uzdoties par bankas, valsts iestādes vai cita pakalpojuma sniedzēja pārstāvi un sarunā izmantot cilvēka īsto vārdu, personas kodu vai informāciju par automašīnu. Tas var radīt iespaidu, ka zvans vai īsziņa ir patiesa. Vēl nopietnāks risks saistīts ar autentifikācijas mēģinājumiem. Personas kodu vai citu nopludinātu informāciju var izmantot, lai mēģinātu uzsākt autentifikācijas procesu ar Smart-ID, eParaksts mobile vai citu elektroniskās identifikācijas līdzekli. Šādā situācijā svarīgākais ir nekad neapstiprināt autentifikācijas pieprasījumu, kuru pats neesi sācis.

Uz jautājumu, ko cilvēkam darīt, ja pēc CSDD datu noplūdes saņemta aizdomīga īsziņa vai zvans, CERT.LV sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Krutova iesaka sarunu ar aizdomīgu zvanītāju pārtraukt uzreiz. Īpaši tad, ja steidzina, mēģina radīt satraukumu vai izvilināt cilvēka, bankas vai autentifikācijas datus. Nav vērts turpināt sarunu tikai tāpēc, lai pašrocīgi savāktu pierādījumus. Tā var neapzināti izpaust vēl vairāk informācijas vai iekrist krāpnieka izveidotā shēmā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priedīte atgādina, ka arī pazīstams numurs telefona ekrānā vēl nenozīmē, ka zvans patiešām nāk no bankas vai valsts iestādes, jo krāpnieki var viltot uzrādīto tālruņa numuru. Savukārt, ja saņemts aizdomīgs SMS, e-pasts, telefona zvans vai saite, par to iespējams ziņot CERT.LV, pārsūtot informāciju uz cert@cert.lv vai WhatsApp numuru 23230444. Šādi ziņojumi palīdz speciālistiem laikus pamanīt krāpnieku izmantotās saites un tās bloķēt, pasargājot citus iedzīvotājus.

Ja tomēr nācies saskarties ar krāpnieku, vēlams saglabāt tālruņa numuru, no kura saņemts zvans, datums un laiks, SMS, e-pasti, WhatsApp sarakstes, ekrānuzņēmumi, kā arī aizdomīgajās ziņās norādītās saites. Ja iespējams, jāsaglabā pilna e-pasta vēstule, nevis tikai ekrānuzņēmums. Svarīgi piefiksēt, ko krāpnieki stāstīja, kādu informāciju pieprasīja un kādas darbības aicināja veikt.

Ja pēc krāpnieka norādījumiem pārskaitīta nauda, jāsaglabā maksājuma uzdevums vai konta izraksts, kā arī saņēmēja konta numurs, summa, datums un laiks. Ja nācies instalēt kādu lietotni vai programmu, jāsaglabā arī tās nosaukums. Būtiski piefiksēt to, kādi personas vai autentifikācijas dati izpausti un kas pēc krāpnieka norādījumiem izdarīts.

M. Krutova skaidro, ka Valsts policijā jāvēršas tad, ja cilvēks kļuvis par krāpšanas upuri — piemēram, izkrāpta nauda, nozagti personas dati vai nodarīts cits kaitējums. Ja atklāti bankas dati vai pārskaitīta nauda, vispirms nekavējoties jāsazinās ar savu banku un pēc tam jāinformē dienests. Savukārt par katru aizdomīgu SMS zvanīt nav nepieciešams. Savukārt 112 paredzēts situācijām, kad nepieciešama tūlītēja palīdzība, piemēram, ja noziegums notiek šobrīd vai cilvēkam draud briesmas.

E. Priedīte skaidro, kas notiek pēc ziņošanas policijai. Saņemot informāciju par iespējamu krāpniecību, policija reģistrē iesniegumu un izvērtē notikušā apstākļus un pieejamos pierādījumus. Atkarībā no lietas sarežģītības un izmantotajām tehnoloģijām izmeklēšanā var iesaistīt arī citas Valsts policijas struktūrvienības, tostarp Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldi. Svarīgi, ka policijai vērts ziņot arī tad, ja cilvēks pats nav zaudējis naudu. Sniegtā informācija var palīdzēt atklāt arī citus līdzīgus krāpšanas gadījumus un izmeklēt plašāku noziegumu.

Speciālistes atgādina arī par svarīgu drošības principu — neapstiprināt Smart-ID, eParaksts mobile vai cita elektroniskās identifikācijas līdzekļa pieprasījumu, ko pats neesi uzsācis. Ja rodas šaubas par saņemto informāciju, drošāk pašam atvērt attiecīgās iestādes oficiālo mājaslapu vai lietotni un pārbaudīt informāciju savā profilā.

Cilvēki jau spriež par sekām

Tikmēr sociālajos tīklos par CSDD datu noplūdi notiek plašas diskusijas. Daļa cilvēku uzskata, ka satraukumam nav pamata, jo informācija par automašīnu vai dzīvesvietu var būt novecojusi. Citi norāda, ka arī veci dati joprojām var palīdzēt krāpniekiem izveidot ticamu stāstu. Diskusijās izskan arī ideja par personas koda maiņu. Teorētiski tas būtu viens no veidiem, kā mainīt būtisku identifikācijas elementu, taču praksē šāds solis nozīmētu arī dokumentu un dažādu līgumu pārskatīšanu un nomaiņu. Atsevišķi cilvēki interesējas arī par iespēju bez maksas nomainīt automašīnas numura zīmes, atsaucoties uz izskanējušo priekšlikumu par šādu risinājumu. Citi jau domā par iespējamo kompensāciju. Taču pagaidām svarīgākais nav minēt, cik lielu kompensāciju katrs varētu saņemt vai visiem vajadzētu mainīt numura zīmes. Svarīgākais saprast, kā pasargāt sevi no nākamā soļa — krāpniecības mēģinājumiem, kuros izmantota nopludinātā informācija.

Šis incidents pašai licis uz datu drošību paskatīties pavisam citādāk. Līdz šim personas kods, adrese, automašīnas numurs vai informācija par kādu CSDD maksājumu šķita vienkārši ikdienišķas lietas. Tagad apzinos, ka arī šādas nenozīmīgas detaļas, nonākot nepareizajās rokās, var iegūt pavisam citu nozīmi.