Sirmgalvis satiek savu pirmo skolotāju

Brocenieks Pēteris Donga redakcijā ienāca, lai pastāstītu par aizkustinošu notikumu savā dzīvē — vasaras sākumā negaidot saticis savu pirmo klases audzinātāju Ausmu Kalniņu.

Latvijas profesionālo pirtnieku pirmās paaudzes pārstāvis skolas gaitas uzsāka 1950. gadā, tāpēc pat bez precīziem aprēķiniem skaidrs, ka bijušās Brocēnu pamatskolas skolotājas Ausmas Kalniņas dzīvesgājums ir apbrīnojams.

Pēteris stāsta: “Satikāmies jūnijā sanatorijā. Joprojām esmu tik saviļņots, ka grūti parunāt… Skolotāju nebiju sastapis vairākus gadus un nedomāju, ka vēl satikšu, bet — re!

Esam kaimiņi, tāpēc tad, kad skolotāja brauca uz savām dzimtajām mājām Brīvnieki, viņa vienmēr piestāja arī pie manis. Brīvniekos sen viss nopostīts, tikai lielie koki palikuši, bet viņa tik un tā brauc apskatīties.

Ausmai Kalniņai bijām pirmā audzināmā klase. Viņa bija jauna, skaista un ļoti laba skolotāja, Brocēnos nostrādāja ilgus gadus, bet tad pārcēlās uz Rīgu, bija sabiedriski aktīva pašdarbniece Rīgas Latviešu biedrības namā, piekopa tautas tradīcijas, dziedāja koros.

Viņa mani mācīja līdz 4. klasei. Nekādi nevaru aizmirst pārgājienu 1. klases beigās, jo pēc tā viņa mūs cienāja ar pasakainu mājas torti, tai katra biskvīta kārta bija pussprīža biezumā, vismaz es tā redzēju.

Kad skolotājai sarīkoja 80. jubilejas balli, tika ielūgta arī pirmā audzināmā klase un man bija jāsaka runa. Pastāstīju, kā viņa iemācīja reizrēķinu. Galva man bija ļoti laba, tāpēc uz jautājumu cik ir 2x2? izvēlējos ciparu, kāds bija tolaik vislabākajai atzīmei — pieci. Viņa atbildēja: “Sēdies, trīs.” Kopš tā laika zinu, ka 2x2 ir 3.

Man bijuši pedagogi, kurus atceros gan ar sliktu vārdu, gan ļoti labu. Ausma Kalniņa, sporta skolotājs Aļehno, direktors Herings — vienreizēji skolotāji! Kaut katram tādi būtu!”