Klusa pasaule liek ierauties sevī

Saldus medicīnas centrā notikušās ārstu labdarības akcijas Dzīvo vesels! dalībnieks jau trešo gadu bija acu aprūpes uzņēmums OC VISION. Tas akcijas mērķauditorijai, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti, līdztekus redzes un acu veselības pārbaudei piedāvāja arī līdz šim nebijušu pakalpojumu — dzirdes pārbaudi.

Dzirdes aprūpes speciāliste senioriem veica dzirdes skrīningu ar audiometru un auss ejas un bungplēvītes apskati.

Regulāras dzirdes pārbaudes ir tikpat svarīgas kā apmeklēt optometristu, lai pārliecinātos par acu veselību, redzes asumu un izraudzītos piemērotas brilles — norāda SIA OC VISION dzirdes aprūpes vadītāja DAIGA LAGZDIŅA. Dažās Latvijas pilsētās jau ir dzirdes centri, un cerams, ka ar laiku tie būs tikpat pieejami kā optikas. Tāpat kā var pasūtīt brilles atbilstoši redzes īpatnībām, tikpat pierastai vajadzētu būt arī dzirdes aparātu izvēlei specializētā salonā.

Par to, cik svarīgi uzmanīt acu veselību un nēsāt piemērotas brilles, dzirdēts un lasīts daudz, bet par dzirdi tik daudz informācijas nav. Varbūt tās izmaiņas dzīves kvalitāti ietekmē mazāk?

“Pavājināta dzirde dzīves kvalitāti ietekmē ne mazāk kā slikta redze, lai gan reizēm cilvēki paši pat nepamana, ka sākuši dzirdēt sliktāk. Un visspilgtāk tas izpaužas tieši komunikācijā.

Cilvēks nesāk dzīvot klusumā, viņš sāk dzīvot izolācijā. Tas sākas nevainīgi, piemēram, cilvēks biežāk pārjautā, par ko pārējie smejas pie vakariņu galda. Tad viņu sāk nogurdināt sarunas, jo smadzenes patērē milzu enerģiju, lai atšifrētu skaņas. Rezultātā viņš sāk izvairīties no pasākumiem, jo bieži jāpārjautā, jālūdz atkārtot, un arī ģimene aizvien biežāk izrāda nepatiku pret skaļāk uzgrieztu televizoru vai radio…

Neārstēti dzirdes traucējumi nav tikai ausu problēma, bet arī nopietns risks smadzeņu veselībai. Ja smadzenes gadiem nesaņem pietiekamu skaņas stimulāciju, centri, kas atbild par informācijas apstrādi, sāk izdzist, un šī dīkstāve var kļūt par tiešu ceļu uz atmiņas traucējumiem un vispārēju prāta spēju pasliktināšanos, ieskaitot demenci.”

Vai dzirde ar gadiem nolietojas?

“Vecums ir tikai viens faktors. Milzīgu lomu spēlē akustiskā trauma (kad pārdzīvots spējš spēcīgs troksnis) un ilgstošs troksnis vidē, kurā cilvēks ilgstoši uzturas. Piemēram, cilvēkiem pirmspensijas vecumā, kuri gadiem strādājuši ražošanā, transportā vai celtniecībā bez individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, šī maņa bieži ir nodeldēta. Pat 80 decibelu troksnis (skaļš biroja vai ielas troksnis) astoņu stundu garumā ir bīstams.

Kam pievērst uzmanību? Ja pēc darba dienas ausīs ir vates sajūta vai dūkoņa, jūsu darba vide jūs traumē. Dzirdes aizsardzības līdzekļi (individuālie ausu aizbāžņi) nav kaprīze, bet nepieciešamība, lai 60 gados jūs joprojām dzirdētu mazbērnu čukstus.

Nevajag gaidīt, līdz televizors jāklausās uz maksimālo skaļumu! Ja šķiet, ka citi cilvēki runā neskaidri, ir laiks pārbaudīties. Pirmais solis — dzirdes pārbaude. Tā ir nesāpīga procedūra, kas precīzi parāda, kuras frekvences “izkrīt”. Tad var izvēlēties piemērotāko risinājumu — individuālus dzirdes aizsardzības līdzekļus profilaksei vai mūsdienīgus dzirdes aparātus tiem, kam nepieciešams atgūt skaņu pilnību.

Svarīgi kliedēt mītu, ka dzirdes aparāts ir liels un traucējošs. Šobrīd izvēle ir ļoti plaša un pielāgojama katra vēlmēm, piemēram, iekšauss aparāti, ko ievieto dziļi auss kanālā. Apkārtējie tos praktiski nepamana. Aparātus var izgatavot tieši konkrētā cilvēka ausij — tiek noņemts auss nospiedums un korpusu izveido tā, lai tas perfekti atbilstu auss formai, nodrošinot maksimālu komfortu un akustisko precizitāti. Neatkarīgi no izmēra dzirdes aparāti ir kļuvuši par viedierīcēm. Tie spēj automātiski atpazīt vidi, piemēram, restorānu vai mežu, un attiecīgi izcelt balsis vai slāpēt vēja šalkoņu.

Dzirdes aparāti gan savās, gan citu ausīs būtu jāuztver tikpat ikdienišķi kā brilles uz acīm. Mēs taču cilvēkiem ar brillēm nedodam lasīt tikai lieliem burtiem drukātus tekstus? Nē, jo pieļaujam, ka caur brillēm viņi redz normāli. Tāpat arī cilvēkam ar dzirdes aparātu nav jābļauj ausī — viņi dzird normāli.”

Ko tad, ja pat klusumā ausīs skan džinkstēšana, dūkšana vai sīkoņa, kas kaitina līdz izmisumam?

“Runa varētu būt par tinitus  — stāvokli, ko speciālisti raksturo kā fantoma skaņu, kas rodas, kad smadzenes mēģina kompensēt dzirdes trūkumu, pašas ģenerējot troksni. Šādos gadījumos obligāti jākonsultējas ar ārstu — otolaringologu, lai izslēgtu mehāniskus bojājumus un pārbaudītu, vai troksnis neliecina par progresējošu vājdzirdību.

Viens no efektīvākajiem risinājumiem, kā novērt tinitus, ir mūsdienīgi dzirdes aparāti, kas dienas laikā pabaro smadzenes ar informāciju, liekot tām ignorēt iekšējo džinkstoņu un nomierinot limbisko sistēmu*.” n

* Limbiskā sistēma ir sarežģīts smadzeņu struktūru kopums, kas atrodas zem garozas un ir atbildīgs par emociju regulāciju, motivāciju, uzvedību, ilgtermiņa atmiņu un ožu.