Sirmgalvji neraujas pēc palīdzības

Kā sociālais dienests uzzina par senioriem novadā un kādu palīdzību šī sabiedrības daļa meklē, vaicāju Saldus novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests Atbalsta nodaļas pilngadīgām personām vadītājai AGRITAI SKUJENIECEI.

Saldus novadā dzīvo 5982 pensijas vecumu sasnieguši cilvēki. Spriežot pēc tā, cik daudzi vēršas pēc palīdzības, dienestā secina, ka sirmgalvji ir patstāvīgi vai ar labiem apgādniekiem. Taču, iespējams, daļa tādu, kuriem atbalstu vajadzētu, nezina par iespējām vai arī nevēlas tās saņemt.

Veci cilvēki paši palīdzību izvairoties lūgt — līdz pēdējiem spēkiem grib tikt galā ar sevi un mājsaimniecību. Taču, ja tomēr palīdzību meklē, tad visbiežāk — aprūpes pakalpojumu. Ja reiz cilvēks atnāk uz sociālo dienestu, darbinieki motivē izvērtēt arī citus dienesta sniegtus pakalpojumus, lai vecumdienās varētu dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk.

“Nereti ar Saldus novada senioriem iepazīstamies, kad dodamies viņus apsveikt apaļās jubilejās. Tā ir arī iespēja apskatīt cienījamu vecumu sasniegušu cilvēku sadzīves apstākļus un dod iespēju uzrunāt, lai piedāvātu kādu dienesta sniegtu pakalpojumu, ja nepieciešams. Tad arī uzzinām pensijas apjomu un, ja tā maza, rosinām kārtot maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, lai cilvēks varētu saņemt papildu pabalstu.

Šobrīd kopējais maznodrošinātas un trūcīgas personas statusu saņēmēju skaits novadā ir 1132 — no tiem liela daļa ir sirmgalvji, kas saņem ļoti mazas pensijas. Trūcīgas personas statuss piešķirts 348 senioriem un maznodrošinātas — 284. Taču pieļauju, ka ir vēl daudzi, kuri nezina par šādu iespēju vai arī kautrējas lūgt palīdzību,” atzīst A. Skujeniece.

Trūcīgas personas statusu saņem, ja vientuļa cilvēka ienākumi mēnesī nepārsniedz 425 eiro, bet maznodrošinātas — 638 eiro. Par nākamo cilvēku mājsaimniecībā aprēķina mazāku summu. Kāda katram situācija, un vai attiecīgais statuss pienākas, var uzzināt, konsultējoties dienestā. Trūcīgas personas statusa saņēmējiem ir vēl citi atbalsta veidi, piemēram, apmaksā uzturēšanos slimnīcā. Liels atspaids ir arī mājokļa un veselības pabalsts.

Saldus novadā atšķirībā no citiem novadiem, aprūpi mājās pieteikuši salīdzinoši maz senioru. Pērn šo pakalpojumu saņēma 82 cilvēki, no tiem 23 par to maksāja paši vai rēķinu apmaksāja apgādnieki. Šobrīd aprūpes mājās pakalpojumu saņem 68 iedzīvotāji, tostarp 18 privāti. Citos novados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir ievērojami lielāks. Kādēļ pie mums šo pakalpojumu izmanto tik maz? A. Skujeniece spriež, ka, iespējams, mūsu senioriem ir gādīgi tuvinieki, sirmgalvji veselīgāki vai citi iemesli, kādēļ šis pakalpojums nav vajadzīgs.

Lai saņemtu aprūpi mājās, klientu izvērtē pēc viņa pašaprūpes spējām un piešķir nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai, sākot ar grīdas vai logu mazgāšanu un produktu atnešanu no veikala un beidzot ar palīdzību paēst un apmeklēt tualeti. Saldus novadā šo pakalpojumu sniedz Latvijas Samariešu apvienība.

Sociālais dienests Saldus novadā senioriem piedāvā arī transporta pakalpojumu, tādu nodrošina arī cilvēkiem ar invaliditāti vai ārkārtējā situācijā. Daudzi pirmās un otrās invaliditātes grupas saņēmēji izmanto asistenta pakalpojumu. Asistents ir pavadoša persona ārpus dzīvesvietas. Piemēram, palīdz nokļūt uz valsts vai pašvaldības institūcijām, iepirkties, pastaigāties vai darīt ko citu. Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Santa Medne piebilst, ka šo pakalpojumu apmaksā valsts, bet administrē — sociālais dienests. Viņa precizē: “Ministru Kabinets izstrādājis kritērijus, pēc kuriem izvērtē, cik stundas konkrētam cilvēkam mēnesī piešķirams šis pakalpojums — no 15 līdz 160 stundām.”

Sociālajā dienestā Saldus novadā tandēmā strādā sociālais darbinieks un rehabilitētājs. Viņi periodiski var sniegt atbalstu mājās vai piedāvāt nodarbības dienas centros pagastos. Sirmgalvji novērtē palīdzību orientēties digitālajā pasaulē, jo nereti pašiem jāprot izdrukāt konta izraksts vai jāapmaksā rēķins. Dažkārt šie speciālisti palīdz atcerēties vai saglabāt pašaprūpes prasmes, lai ilgāk saglabātu patstāvību.

“Aizvien biežāk sastopamies ar demences skartiem cilvēkiem. Sākotnējās stadijās vēl varam palīdzēt, sadarbojamies ar citām iestādēm, ģimenes ārstiem, medicīnas iestādēm. Taču sociālais dienests visus pamanīt nevar. Aicinām līdzcilvēkus ziņot par tiem, kuri ir vientuļi un ar acīm redzamām grūtībām tikt ar sevi galā.

Satiktos vecos cilvēkus uzrunājam dalībai dažādās darbnīcās un aicinām saturīgi pavadīt laiku arī ārpus mājām, piemēram dienas centros. Agrāk gan atsaucība bija lielāka, taču tie, kuri pēdējā laikā pensionējas, nevēlas iesaistīties grupu nodarbībās un labprātāk sevi nodarbina paši. Savukārt citiem vajag kādu, kas viņus uzklausa, aprunājas. Nereti tie, kuri vecos cilvēkus aprūpē mājās visu atvēlēto laiku pavada sarunājoties, jo tas cilvēkam svarīgāk, piemēram, par tīriem logiem,” novērojusi nodaļas vadītāja.

Skarbi apstākļi dažkārt piemeklē pirmspensijas vecuma cilvēkus, jo dažādu iemeslu dēļ nespēj iekļauties darba tirgū. Šī sabiedrības daļa dzīvo trūcīgi, tādēļ tomēr meklē palīdzību sociālajā dienestā. Tos, kuriem slikta veselība, rosina sakārtot dokumentāciju, lai saņemtu invaliditātes grupu. “Loģiski, ka situācijā, kad nav ne naudas, ne spēka, cilvēks kļūst depresīvs. Esam ieinteresēti, lai sabiedrības kopējais noskaņojums ir pozitīvs, tādēļ mēģinām identificēt riskantus gadījumus un par tādiem mums ziņot. Ja pagastos tomēr cilvēki cits citu zina, pilsētā iedzīvotāju daudz, ja mums nepastāsta, par vientuļu vecu cilvēku varam arī nezināt,” stāsta A. Skujeniece.

Sociālā dienesta speciālistes novērojušas, ka daļa cilvēku tiecas iet sabiedrībā — dejo senioru deju kolektīvos, dzied koros, brauc kopīgās ekskursijās. Citi ir laimīgi būt vieni un ir priecīgi, ka viņus netraucē. Aktīvistu loks gan samazinās — vecāka gada gājuma cilvēki aiziet mūžībā, bet, tā sauktie, jaunie pensionāri socializēties neraujas, drīzāk izvēlas rušināties dārzā vai pieskatīt mazbērnus.

“Novērojam tendenci, ka gados jaunāki seniori palīdzību pieņem labprātāk. Secinām, ka lēnām mainās sabiedrības uzskats par to, ka lūgt palīdzību nav apkaunojoši — tā jāizmanto, lai varētu dzīvot pilnvērtīgi,” norāda nodaļas vadītāja.