Ko Latvija dara klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai?

Runājot par klimatu, ir divas lielas tēmas. Viena ir tā saucamā pielāgošanās, lai pasargātu sevi no kritiskiem klimatiskiem apstākļiem. Otrs ir virziens, ko cilvēce, Latvija, jebkurš indivīds var darīt, lai klimata pārmaiņas kopumā būtu mazākas.

Nav jau tā, ka mēs nevarētu sevi pasargāt no tā, ko līdz galam nevaram ietekmēt. Piemēram, Nīderlandē cilvēki pastāvīgi dzīvo zem jūras līmeņa atzīmes. Pašvaldības var izvērtēt teritorijas, kas pakļautas lielākam plūdu riskam, un pieņemt lēmumu stiprināt infrastruktūru – būvēt dambjus, ierīkot meliorāciju vai arī savā plānojumā paredzēt, ka šajās vietās netiek izsniegtas atļaujas apbūvei. Jau 2019. gadā valstī ir pieņemts plāns pielāgošanās pasākumu veikšanai. Pašlaik veicam plāna starpposma izvērtēšanu tautsaimniecības sektoros un nosakām virzienus, kurus vajadzētu stiprināt.

Arī pašvaldībām ir pienākums izstrādāt savu noturības plānu. Ne visas to ir izpildījušas, bet pienāks brīdis, kad tas būs obligāti. Iedzīvotājiem ir tiesības prasīt pašvaldībai, lai tā rīkojas. Kaut vai Jūrmalas piemērs, kur nebija iztīrīta lietusūdens kanalizācija, tāpēc 2024. gada plūdos ūdens līmenis bija daudz augstāks nekā vajadzētu būt. Pašvaldību neizdarība nodara kaitējumu arī privātpersonām, tāpēc iedzīvotājiem ir jāiesaistās un jābūt prasīgiem.

Pielāgošanās risinājumus visbiežāk uztver kā sāpīgas izmaksas, bet citās valstīs, kur klimata izmaiņu postījumus nevarēja ignorēt, tos uztver kā investīcijas. Ieguldot tagad, mazinām kritisko klimatisko apstākļu radītos zaudējumus nākotnē un varam aprēķināt atdevi. Pagājušajā gadā Saeima apstiprināja Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumu. Šim likumam ir divi akcenti – klimata noturība un ekonomiskā ilgtspēja. Diezgan liels portfelis ir iezīmēts gan Eiropas Savienības (ES) fondos, gan nacionālajās aploksnēs, bet klimata jautājumus nevajadzētu vērtēt atrauti no pārējiem. Klimata noturība ir saimnieciska rīcība. Ja rūpējamies par sava īpašuma noturību, varam saņemt tam naudu un kļūt spēcīgāki un efektīvāki.

Vai varam mazināt cilvēku rīcības radītās pārmaiņas? Daudz diskutēts par to, vai zaļais kurss jāatceļ. Mums ir paveicies dzīvot valstī, kur nav jāizdara sarežģītas izvēles starp to, vai palēnināt klimata pārmaiņas vai arī palīdzēt ekonomikai. Mēs neražojam fosilos energoresursus un nedarām citas kaitīgas lietas. Šeit palīdzēt Zemei nozīmē efektīvāk izmantot savus  resursus, pēc iespējas aizstāt importētos fosilos, netīros resursus ar vietējiem un tīrajiem. Varam uzreiz noķert trīs zaķus: palīdzēt planētai ar savu devumu, uzlabot ekonomiku ar resursiem, ko mums daba devusi, un uzlabot drošību, ja nebūsim atkarīgi no importētiem energoresursiem. ES piešķir lielu finansējumu klimata jautājumu risināšanai, un Latvijai tas nozīmē, ka šī būtu nauda mūsu vietējai ilgtspējīgai komercdarbībai. Varam ražot biometānu, varam nevis eksportēt apaļkokus, bet gatavot koka mājas šeit. Paši ražosim, strādās mūsu augsti kvalificētais darbaspēks, un vienlaikus palīdzēsim klimatam.

Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam paredz vairāk nekā 200 pasākumus, kuru galvenā doma ir īstenot tādas aktivitātes, kas ne tikai samazinātu CO₂ emisijas, bet vienlaikus padarītu jēgpilnu mūsu valsts resursu izmantošanu, pievienojot vērtību.