Jumts, kas ir dabas daļa

Niedru pļāvējs apklusināts līdz nākamajai ziemai, jo darbs Papes ezerā ir beidzies. Blakus savests tik liels niedru kalns, ka grūti iztēloties, kā tos žāvēs, taču saule darbu paveiks. Tāda šobrīd ir redzamā puse niedru jumtu licēju Valda un Indras Šīmaņu uzņēmumā "Eco Roof" Nīcas pagasta Kalnišķos. 

Atbrīvo vietu putniem

Tiekamies "Smiltniekos", Šīmaņu īpašumā, kas atrodas pie Papes ezera. Tur ir viņu darbnīca – pļāvējs, niedru kaudzes, šķūnī tīrītājs un citas iekārtas, rīki, kas nepieciešami niedru sagatavošanai. Tās pļauj ezerā, Šīmaņi pašvaldības iepirkumā ieguvuši tiesības strādāt 140 hektāru lielā platībā.

Par šīgada ziemu var tikai priecāties – bija sasalusi zeme un ledus, varēja raiti pļaut, ne kā siltajās ziemās, kad bija jābrauc pa dubļiem. "Tādi laikapstākļi niedru kvalitāti neietekmē, bet slikti, ka mēs izbraukājam to saknes. Toties šoziem ledū tās palika neskartas," stāsta Valdis. Un Indra piebilst: "Ļoti labi, ka ezeram blakus jūra, – niedres vējā izaug stingras."

Tagad viņi gaida siltu, saulainu laiku, lai niedres žāvētu. Tad būs tās vēlreiz jātīra, ar savilcēju jātaisa kūlīši, ko piestiprina uz jumta. "Pārsvarā niedres tirgojam, jo Latvijā šobrīd tās nepieprasa. Furgonos atbrauc tām pakaļ un aizved uz ārzemēm," Valdis atceras, ka klientu skaits sāka samazināties, kad beidzās treknie gadi.

Niedru jumts arī nav lēts, jo gandrīz viss ir roku darbs. Turklāt to nevar uzklāt ātri. Valdis teic, ka palīgus jumtu likšanā nevarot atrast, nav cilvēku, kas šo darbu darītu. Strādā divatā ar sievu, un ir grūti.

Kā niedru pļaušana ietekmē ezeru un tā krastu? Valdis atsmej: var taču dzirdēt – pilns ar putniem. Kad niedres nopļauj, tiem paliek brīva telpa, bet, kad aizaudzis, tiem ezerā nav, kur palikt. "To mēs jūtam, ka tajā maz dzīvības.”

Ikdienā ģimene dzīvo "Rubeņu" mājās, kas atrodas tālāk no ezera. Tur visām ēkām ir niedru jumts. "Varam salīdzināt ar šīfera segumu, kas agrāk bija mājai. Atšķirība ir liela – vasarā iekšā vēss, ziemā silts, ideāls klusums, jo jumts slāpē skaņas. Plus tas ir arī kā siltinājums," Valdis uzskaita ieguvumus, kādi ir no pareizi uzlikta jumta. Indra papildina vīru, ka līdz tādam rezultātam viņi nonākuši, ilgi praktizējoties. To nevar apgūt, skatoties no grāmatas. "Arī mēs dabūjām punus, bet daudz darījām, mācoties no savām kļūdām. Mācību poligons mums bija mājās," stāsta sieva. "Pirmos jumtus likām savām mājām, tagad tie jau nomainīti." 

Jumts blīvs kā grāmata

Interesanti, ka šis jumts dzīvo kopā ar dabu. Putniņiem patīk paraustīt niedres, reti, bet gadās, ka cauna iemitinās korē, citi dzīvnieciņi uztaisot midzeni. "Smiltniekos" tas gan neizdodas, jo kores, tāpat palodzes ir no betona, zem tā nevar palīst. Šis materiāls izskatās dekoratīvs. Valdis paskaidro: "Mūsu specifika. Betona izmantošanu apguvām Francijā, tas veidots un klāts ar rokām."

Kores var būt no dažādiem materiāliem – koka dēlīšiem, niedrēm, arī viršiem –, un visi saskanēs ar niedrēm. Taču betons turēsies visilgāk.

"Smiltniekos" atrodas retums, ko viņi radījuši eksperimentējot, – šķūnis, kam ne tikai niedru jumts, bet arī sienas. Kāpēc tādas tapa? Gandrīz vai, sevi izaicinot, – lai pārliecinātos, ka var izdarīt, ja vien ir galva uz pleciem un strādīgas rokas.

"Šventājā viens lietuvietis gribēja sienu ar niedrēm, tikai daudz augstāku, ar lodziņiem. Vietējie meistari bija atbildējuši, ka to nevar izdarīt. Taču mums tikai vajag pateikt, ka nav iespējams…" Valdis smej. "Ņēmāmies, kamēr uzlikām viņam un pēc tam arī sev."

Kā gan saimnieki atbild šaubīgajiem, ka niedru jumts ir bīstams, jo var viegli aizdegties? Tur viņiem pretī ir teiciens par papīru un grāmatu; papīrs sadeg ātri, bet aizvērta grāmata nedeg. Niedres jau arī ir kā lappuses kārtās blīvi cita pie citas. Protams, ugunsdrošība jāievēro, apkārt skursteņiem jābūt nedegošam materiālam.

Jumtam no virspuses aizdegties esot grūti, bet iekšpusē gan tas var notikt, jo tur atrodas niedru augšējie gali ar pūkām. Tās ir kā pulveris.

"Šiem jumtiem esot cilvēka mūžs," teic Indra, bet Valdis palabo, ka ilgums atkarīga no tā, cik stāvs jumts ir. "Ja ir 60 grādu stāvums, tad kalpos ļoti ilgi. Ja tikai kādi 20 grādi, tad – pieci gadi, un beigts. Ir vajadzīgs, lai ūdens strauji notek lejā, bet, ja tā nenotiek, tad jumts ātri pagalam."

Smags darbs

Šīmaņi likuši jumtus gan citur Latvijā, gan arī ārzemēs. Joprojām viņus aicinot, taču nav atsaukušies. Valdis saka atklāti: vairs negribas doties tālu prom, turklāt Indrai ir darbs Nīcas vidusskolā. Viņa strādā par sporta skolotāju un esot diezgan noslogota; tepat ir daudz, ko darīt.

Ko jumtu licēju darbs prasa fiziski? "Vāji cilvēki to nevar darīt. Te jāiet pa jumtu, jākāpj augšā lejā, jāmet uz augšu kūlīši. Tie nešķiet smagi, vien divi trīs kilogrami, bet, kad dienā jāuzmet tūkstotis, vakarā jūt," par niedru pļaušanu Valdis teic, ka tā atkal ir diezgan ekstrēms darbs.

"Strādājot ezerā, tehnika nedrīkst būt smaga, tad tā nogrims un būs pagalam. Vajag vieglu, bet arī lai savu darbu veiktu un neplīstu. Vidusceļu ir grūti atrast – tehnika tomēr plīst, un, ja tā notiek ezera vidū, tad cilvēkam līdz tumsai tikt krastā ir sarežģīti," Valdis esot ezerā pieredzējis daudz ko, arī bridis pa ūdeni.

Visbeidzot no niedru jumtu licējiem – padoms. Viņi iesaka: pirms cilvēks stingri izlemj ēkai likt niedru jumtu, lai pavērtē, vai tiešām patiks un kādā vidē māja atrodas. Ir svarīgi, lai jumts iekļautos apkārtnē. Vislabāk tas iederas ārpus pilsētām, dabā.