Svarīgas arī praktiskās iemaņas

EKSPERTE

Vislabākā vieta, kur bērnam augt, nenoliedzami ir ģimene, jo tieši ģimene ir tā, kas nodrošina bērnu ar visu nepieciešamo, ne tikai ar materiālajam lietām, bet arī pašu galveno – emocionālo atbalstu un mīlestību. Diemžēl ne visi vecāki apzinās savu nozīmīgo lomu bērnu audzināšanā, un bērni no bioloģiskajām ģimenēm tiek izņemti un nonāk ārpusģimenes aprūpē. Vispirms šajos gadījumos tiek meklētas iespējas bērnam augt ģimenes apstākļos, vai nu pie aizbildņiem, vai audžuģimenē, un tikai tad bērns nonāk institūcijā.

Pēdējā laikā presē daudz parādās stāsti par bērniem, kuri auguši bērnunamos. Arī praksē esmu sastapusi cilvēkus, kuri, daloties savā bērnības pieredzē par laiku bērnunamā, atceras to, ka nav bijusi iespēja saņemt atbalstu – lai arī tikušas nodrošinātas pamatvajadzības, tieši emocionālā atbalsta pietrūcis. Nereti piedzīvota arī vardarbība. Tas viss atstāj negatīvas sekas uz cilvēka attīstību un traucē veiksmīgi integrēties pieaugušā dzīvē. Institūcija, lai arī cik laba tā būtu, nespēj aizstāt tās lietas, ko dod ģimeniskā vide. Viena no lielākajām grūtībām, ar ko saskaras institūcijā uzaudzis bērns, kas uzsācis patstāvīgu dzīvi, noteikti ir prasme rīkoties ar saviem līdzekļiem. Atminos, kā kāds bērnunama pārstāvis stāstīja, ka jaunietis, uzsākot pastāvīgu dzīvi, jau pirmajā dienā par saņemto naudu noīrējis limuzīnu un aizbraucis uz Viļņas tirgu iepirkties, rezultātā, protams, iztērējis visu naudu, kas bija paredzēta ilgākam laika posmam. Šobrīd situācija mainās. Tiek domāts par to, kā izglītot jauniešus par patstāvīgās dzīves uzsākšanu, pamatlietām, kas būtu jāzina, jo visu nav iespējams iemācīties.

Līdz ar to pozitīvi vērtējama DI ideja sniegt atbalstu tām ārpusģimenes formām, kas maksimāli pietuvinātas ģimeniskai videi. Institūcija var nodrošināt bērna pamatvajadzības – mājokli, ēdienu, izglītību –, tomēr ne vienmēr spēj nodrošināt emocionālās vajadzības un praktiskās iemaņas. Augot audžuģimenē, bērnam tiek radīta ģimeniska vide. Nereti šī ir pirmā iespēja iegūt pozitīvu ģimenes pieredzi. Bez emocionālā atbalsta svarīgs apstāklis, ko var dot audžuģimene, ir bērna praktiskās iemaņas, piemēram, ēst gatavošana, prasme rīkoties ar naudu, spēja pašam parūpēties par sevi. Šo prasmju apgūšana ļoti atvieglo to brīdi, kad jaunietis uzsāk patstāvīgu dzīvi.

Jau ilgāku laiku notiek kampaņas, kas mudina kļūt par audžuģimenēm, diemžēl straujš audžuģimeņu skaita pieaugums nav vērojams. Līdz ar to jāsaka paldies visiem tiem cilvēkiem, kuri pilda aizbildņa pienākumus vai uzņēmušies audžuģimenes funkcijas, jo tas nav viegls pienākums. Tiesa, arī institūcijās, kur bērnu skaits nav pārāk liels un ir pietiekams atbalsta personāls, katram bērnam var veltīt gana daudz laika un sniegt individuālu atbalstu.