Četrdesmit trīs glābtas dzīvības
Nu jau astoņus gadus Latvijā darbojas projekts "Babybox" – vieta bērna dzīvībai. Tā laikā izveidotas astoņas glābējsilītes – vietas, kur vecāki anonīmi var atstāt savu jaundzimušo adopcijai. "Kādreiz man likās, ka tikai psihiski slims cilvēks var atteikties no sava bērna, taču šo gadu laikā savu viedokli esmu mainījusi diezgan kardināli. Stāsti ir ļoti dažādi, un daudzi no tiem – vairāk nekā saprotami," stāsta projekta vadītāja Laura Zvirbule.
Pirmā glābējsilīte Latvijā tika atklāta 2009. gada 8. septembrī Rīgā, taču darbs pie šī projekta sācies vēl trīs gadus iepriekš. "2006. gads Latvijai bija diezgan traģisks – viena gada laikā bija atrasti vienpadsmit miruši zīdaiņi. Sapratām, ka kaut kas ir jādara, lai glābtu šo bērnu dzīvību," atceras L. Zvirbule. Jau pēc trīsarpus mēnešiem silīte sevi attaisnojusi – tajā nonācis pirmais puisēns. "Projekts būtu izdevies, pat ja būtu izglābta tikai viena bērna dzīvība. Taču uz šo brīdi izglābti ir jau 43," apgalvo projekta vadītāja, piebilstot, ka liels ieguvums ir arī to gadījumu skaita samazinājums, kad zīdaiņi tiek atrasti miruši atkritumu konteinerā, mežā vai citās mazam bērnam tik baismās vietās. Visā glābējsilīšu darbības laikā atrasti vienpadsmit miruši mazuļi. "Protams, gribētos, lai nebūtu neviena. Gribētos, lai katram bērnam varētu palikt apakšā glābšanas tīklu," uzsver L. Zvirbule.
Lai gan arī pēc dzemdībām mātei ir iespēja atteikties no bērna jau dzemdību namā, glābējsilītes projekta vadītāja uzskata, ka tas vecākiem ir grūtāk. "Glābējsilīte ir atbildīga atteikšanās no bērna – mazulītis nonāk slimnīcā, mediķu rokās, drošā vidē," norāda L. Zvirbule. Tāpat silītē ievietotajiem bērniem ir ievērojami atvieglots adopcijas process – jau dažas dienas pēc izņemšanas no silītes viņš var nonākt jaunajā ģimenē. Sākotnēji mediķi novērtē bērna veselības stāvokli, kā arī konstatē, vai zīdainim nav darīts pāri. Nākamo trīs dienu laikā policija pārbauda, vai bērns nav pazudis, nozagts. Ja nekas no tā neapstiprinās, mazulis kļūst brīvs tūlītējai adopcijai, un no slimnīcas viņu jau paņem jaunā ģimene. L. Zvirbule pastāsta, ka visi līdz šim glābējsilītē atstātie bērniņi ir atraduši jaunas mājas. Vēl jo labāk – visi no viņiem ir palikuši Latvijā.
Tomēr neviļus ir jādomā par iemesliem, kas vecākus pamudinājuši savu nupat dzimušo bērniņu atdot citu vecāku rokās. "Lielu daļu gadījumu zinu, jo šie cilvēki man personīgi zvana. Tāpat ir arī anonīmas vēstules e-pastā," stāsta L. Zvirbule. Vairākas mammas no saviem bērniņiem atteikušās nedziedināmas slimības dēļ. "Sievietei ir krūts vēzis agresīvā stadijā, un ārsts pateicis, ka viņas dzīves ilgums būs vēl seši mēneši. Viņa nolemj, ka labāk savu bērniņu atstāt, lai viņš uzreiz nonāk ģimenē, nevis pēc tam bērnunamā, kur viņu, dievs vien zina, kad paņems," piemēru min glābējsilītes projekta vadītāja. Vairāki atstātie bērni bijuši izvarošanas rezultāts, kad mātes nav spējušas psiholoģiski ar to sadzīvot. Viens gadījums bijis, kad māte bērniņu atstājusi pēcdzemdību depresijas iespaidā. "Kad viņa saprata, ko izdarījusi, vērsās bāriņtiesā un savu bērniņu diennakts laikā dabūja atpakaļ," skaidro L. Zvirbule, minot, ka tā gan gadoties reti, lielākoties bioloģiskie vecāki pēc bērniņa vairs neierodas.
Pie katras glābējsilītes izvietoti tālruņa numuri, ja vecāki vēl svārstās pieņemt smago lēmumu. Liepājā cilvēkus, kas vēl šaubās par bērna ievietošanu glābējsilītē, gatavs uzklausīt psihoterapeits, ginekologs Armands Treimanis. Viņš pastāsta, ka visu šo gadu laikā saņēmis tikai vienu zvanu. "Mūsu aktīvas darbības rezultātā bērniņš palika ģimenē. Cilvēkam bija emocionālas problēmas, taču ātri reaģējām un iznākums bija labs," atceras A. Treimanis.
UZZIŅAI
Glābējsilītēs Latvijā atstātie bērniņi
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca 26(14 meitenītes, 12 puisīši)
Jelgavas pilsētas slimnīca 4(3 meitenītes, 1 puisītis)
Daugavpils Reģionālā slimnīca 3(2 meitenītes, 1 puisītis)
Rēzeknes slimnīca 3(1 meitenīte, 2 puisīši)
Madonas slimnīca 2(1 meitenīte, 1 puisītis)
Liepājas Reģionālā slimnīca 2(2 meitenītes)
Vidzemes slimnīca 2(1 meitenīte, 1 puisītis)
Ziemeļkurzemes Reģionālā slimnīca 1(1 puisītis)
Citi raksti sadaļā: NOVADI domā
- Lai karavīri labāk garlaikojas 21.11.2017
- Būt gatavam dot savu pienesumu 21.11.2017
- Esam pilnvērtīgi partneri 21.11.2017
- Kaut kas ir jāpiecieš 21.11.2017
- Jaunsardze puikas audzina par vīriem 21.11.2017
- Tāds vienkārši ir karavīra darbs 21.11.2017
- Vienotībā ir mūsu spēks 21.11.2017
- Drošībā un aizvējā 21.11.2017
- Visiem nekad nepalīdzēsi 02.11.2017
- Drošība nav tikai policistu daļa 31.10.2017
- Kur ir nauda,tur noziedzība 31.10.2017
- Ziņot par pārkāpumu, nevis nosūdzēt 31.10.2017
- Nozog Latvijā, atrod Lietuvā 31.10.2017
- Trīs gadus kā purvā 31.10.2017
- Vienkārši šķita, ka tā jādara 31.10.2017
- Pilsētu sargā videokameru acis 31.10.2017
- Tapešuruļļu matemātika 10.10.2017
- Uzmanības centrā skolēna izaugsme 10.10.2017
- Vecākus pārmaiņas nebaida 10.10.2017
- Skolas soli palikuši pagātnē 10.10.2017
- Skolotājam jāatceras sevi bērnībā 10.10.2017
- Mēs tā strādājam jau sen! 10.10.2017
- Neapmaldīties sarežģītos formulējumos 12.09.2017
- Katram bērnam pa ģimenei, kur augt 12.09.2017
- Svarīgas arī praktiskās iemaņas 12.09.2017
- Atbalsta centri – pārmaiņu priekšā 12.09.2017
- Ceļojums uz ilgu laiku 12.09.2017
- "Mammai nepārmetu neko" 12.09.2017
- Kad jāiemīl un jāpalaiž 12.09.2017
- Joprojām sāpīgs jautājums 29.08.2017