Ziņot par pārkāpumu, nevis nosūdzēt

Sabiedrībasdrošības ziņā lielākā krīze pēdējos gados mūsu valstī nenoliedzami bija Zolitūdes traģēdija.Latvijā nebija cilvēka, kurš nebūtu pārdzīvojis līdzi, taču runa nav tikai par 54 upuriem. Šī traģēdija satricināja absolūto pamatu –drošības izjūtu, kas katram vajadzīga kā gaiss un ūdens.Katrs šāds notikums sašūpo drošības izjūtu, un tad ir svarīgi, lai tā tiktu atjaunota.

Sabiedrības atbalsts policijai mainās. 90. gados reti kurš likās zinis, ja kāds uz ielas sauca pēc palīdzības, attieksmes maiņa notika krīzes laikā. Pirmstam policija daudz skaidroja, kā strādā, publiski pateicās cilvēkiem, kuru informācija palīdzēja uz karstām pēdām atklāt noziegumu, un tā lavīna aizvēlās. Šodienpolicijas sociālo tīklu kontos labi redzam sabiedrības atgriezenisko saikni gan sekotāju vidū, gan no tā, kā viņi iesaistās. Mums ar viņiem ir tiešais kontakts.

Vairāki noziegumi atklāti, pateicoties informācijai, ko sociālajos tīklos mums uzticējuši iedzīvotāji. Pēc lielām traģēdijām, uz tām atskatoties, noskaidrojas, ka vienmēr kāds kaut ko zinājis. Ja cilvēki grib dzīvot drošā vidē, viņiem jāziņo par likumpārkāpumiem, un tas nav jāuztver par sūdzēšanos. Domāšanapamazām mainās.

Kaimiņuuzmanīšanas kustība Latvijā bijusi viļņveidīga. Mumstāneattīstījās, jo nebija tāda spilgta līderakā agrākIgaunijā. Šobrīd Prevencijas vadības nodaļa apkaimesdrošības ideju īsteno jaunā līmenī. Policija iesaistāskā eksperti un kopā ar iedzīvotājiem risinadrošības problēmas, vides sakārtošanu u.c. jautājumus konkrētā vietā. Cilvēksir piederīgs vietai un videi, kurā viņš dzīvo, un arī kādāmērā atbildīgs par to.

Kaimiņu uzmanīšana var būt ne tikai lokāla, bet arī plašāka – kāImantas pedofila gadījumā. Policija nebūtu spējusi piepildītRīgu ar viņa fotorobotu, tāpēc lūdza cilvēkustoizdrukāt un pielīmēt katrāmājā. Divās dienās Rīga bija pilna ar attēliem.

Saprotams, ka cilvēki grib iesaistīties krīzessituācijās, bet viņu rīcībai jēga irtikai tad, ja grupa tiekorganizēta. Stihisks bars nevar neko palīdzēt. Irjāizvērtē, vai, atsaucotiesaicinājumam palīdzēt, esmu gatavs arī nākamajam solim –ļauties, ka mani organizē.Un vai policijair gatavaorganizēt tik lielas ļaužu masas, kādas pulcējās mazā Ivana meklēšanai Liepājā?