Būt gatavam dot savu pienesumu

"Mēsspējam seviaizsargāt," apgalvo Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Un ar vārdu "mēs" domāti ne tikai Nacionālie bruņotie spēki, bet ikviena sabiedrības locekļa līdzdalība un izpratne par rīcību iespējamās krīzes situācijās. Sargāt savu ģimeni, mājas un valsti nozīmē daudz vairāk nekā būt gatavam ņemt rokās šauteni un iet karot.

"Laiks ir bijis dažāds, tāpat arī iespējas, krīze, kas sākās 2008. gadā, bija atstājusi milzīgu ietekmi uz Bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi kopumā. Notikumi 2014. gadā lika rosīties un mainīties NATO. Tā kā esam aliansē, arī mēs esam uzņēmuši strauju attīstības tempu. Nav viegli, bet ejam drošiem soļiem uz priekšu," pašreizējo situāciju aizsardzības jomā raksturo ministrs. Viņš priecājas, ka cilvēkiem ir atgriezusies degsme acīs. Lai arī pārmaiņas prasa milzīgu piepūli, jo vienlaikus notiek daudzas aktivitātes, kurās ir iesaistīti vieni un tie paši cilvēki, – gan mācības, gan infrastruktūras izbūve, gan sadarbība ar sabiedrotajiem.

Viņaprāt, tiek darīts ļoti daudz, lai pilnveidotu sabiedrības izpratni par valsts aizsardzības spēju stiprināšanu. Nākamgad sāksies pilotprojekts valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanai skolās. "Labi sakrīt, ka notiek reforma izglītības sistēmā. Braucam, stāstām un skaidrojam. Domāju, ka izpratne pamazām veidojas. Ja esam ilgstoši dzīvojuši tādā miera laikā un par aizsardzības jomu mums nebija tik liela rūpe, tad tagad paši redzam, kā viss pasaulē ir mainījies," atzīst R. Bergmanis. Sabiedrības uzticēšanās Bruņotajiem spēkiem ir ļoti augsta. Aptauju rezultāti rāda, ka tā ir starp struktūrām, kam visvairāk uzticas sabiedrība.

Nākotnē Latvijā paredzēts ieviest arī visaptverošo aizsardzību. Somijā šāda sistēma pastāv jau ilgstoši un attiecas uz visu valsti un ikvienu iedzīvotāju. Gan uz militāro, gan civilmilitāro jomu. Somi investē valsts un pašvaldību institūciju sadarbībā, iekļāvuši sistēmā arī privātuzņēmējus. "Tā veidojas izpratne par valsts aizsardzību un gatavību stāties pretī dažādiem izaicinājumiem. Somi pagājušajā gadā aizsāka akciju, lai katra mājsaimniecība būtu gatava izturēt 72 stundas krīzes situācijā, līdz pie tās nonāk palīdzība. Nesaku, ka tas pats šobrīd obligāti jāievieš pie mums, bet tā ir ļoti interesanta pieredze," skaidro ministrs.

Uz jautājumu, vai latvietis šo vispirms neizpratīs kā aicinājumu izpirkt sāli, sērkociņus un ziepes, ministrs atbild: "Domāju, ka tas nav komiski, ja, piemēram, plūdu gadījumā jūs esat nogriezts no ārpasaules, ārā ir mīnus 25 grādi un jums nav sērkociņu. Vai esat gatavi sagaidīt, līdz jūs sasniedz palīdzība? Galvenais ir būt gatavam dot savu pienesumu. Cits var doties uz noliktavu un izsniegt karavīriem drēbes, cits var vārīt putru, cits – pieskatīt bērnus vai organizēt bēgļu plūsmu."

Kad tieši Latvijā varētu ieviest visaptverošo aizsardzību, R. Bergmanis vēl nevar pateikt un nevar arī apgalvot, vai spēsim to sasniegt. Šāda sistēma šobrīd pasaulē ir tikai četrās valstīs – Singapūrā, Šveicē, Izraēlā un Somijā.

Ministrs uzskata, ka laikā, kad pasaulē ir daudz saspīlējumu, Latvijas drošībai starptautiski tiek pievērsta pietiekama uzmanība: "Šobrīd pie mums ir mūsu sabiedrotie. Tas ir visskaidrākais signāls par to, kāda ir NATO valstu izpratne par šīm lietām. Mūsu paplašināto spēku kaujas grupa ir visspilgtākais piemērs solidaritātei un vienotībai NATO. Šeit ir Kanāda, kas ir Ziemeļatlantijas valsts, tā ir vadošā valsts, bet mums ir arī dienvidu valstis Itālija un Spānija, ir Balkānu valstis, kur ne tik sen bija un joprojām ir sarežģīta situācija, ir Polija, kura pati ir viena no valstīm, kur ir izvietoti paplašinātie spēki. No nākamā gada mūsu kaujas grupā iesaistīsies arī Čehija un Slovākija. Mēs redzam pilnu spektru no dalībvalstīm visos reģionos, kurām ir savi pietiekami lieli izaicinājumi. Itālija ir vieta, caur kurieni Eiropā ienāk vislielākā migrācijas plūsma, tomēr viņi atsaucās, izprata situācijas nozīmīgumu un ir šeit."

 

Uzziņai

Nacionālajos bruņotajos spēkosdien 16 000 karavīru,

t. sk. 5000 ir profesionālā dienesta karavīri, 8000 – zemessargi,

3000 – rezerves karavīri.

NBS sastāvā ir 17 % sieviešu.

Latvijas armija 2017. gadā

Neitralizēto sprādzienbīstamo priekšmetu skaits – 7184.

Izglābto (atrasto) cilvēku skaits – 75.

Starptautiskās operācijās 1. pusgadā piedalījušies 38 karavīri.

Aizsardzības nozares budžets

576 miljoni eiro, kas ir par 126, 8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. 

Avots: Aizsardzības ministrija un NBS