Dzīvot un domāt zaļi mācās skolā
Līvānu novada Jersikas pamatskola ir viena no nedaudzajām Latvijas ekoskolu pulkā, kas starptautisko Zaļo karogu 2023./2024. mācību gadāsaņēma jau 17. gadu pēc kārtas. Turēties līmenīnav viegli, atzīst ekoskolas darba koordinatore, bioloģijas skolotāja Modrīte Pinupe. Viņa turpina kustības aizsācējas Jersikā Liliozas Silasproģes centienus bērnos jau no mazotnes ieaudzināt prasmi dzīvot un domāt apkārtējai videi draudzīgi.
“Ar runāšanu, ka šķirosim atkritumus, vāksim makulatūru un baterijas, ir daudz par maz. Vajag iemācīties to reāli darīt, turklāt ne tikai kādas akcijas vai projekta laikā, bet nostiprināt sevī nepieciešamību tā rīkoties visu mūžu,” saka skolotāja. “Rudens mums sākas ar vides novērtējumu – kā esam tērējuši elektrību, ūdeni, kā vākuši makulatūru un citus otrreiz izmantojamus vai pārstrādājamus materiālus un cik taupīgi izmantojuši pārtiku. Tālāk seko mācību gada laikā paredzēto darbu plānošana, kad ekoplānā iekļaujam Vides fonda idejas, apmācības skolēniem un pedagogiem, pieredzes apmaiņas braucienus. Pirms kovida vairākus gadus rīkojām Lielo Eko dienu, kad uzņēmām ciemiņus no Pļaviņām. Novembrīparasti notiek Rīcības dienas, kad atbilstoši to galvenajai tēmai izvēlamies savas aktivitātes. Visas vidi saudzējošās lietas cenšamies sasaistīt ar ikdienas mācību procesu.
Šogad esam iesaistījušies lielā projektā “No atkritumiem līdz resursiem”. Sākumā ir pētījums, lai noskaidrotu, ko tad mēs metam papīrgrozos. Nupat no Vides fonda saņēmām sūtījumu – svarus, spaiņus, portatīvo datoru, lai visus datus varētu apstrādāt un saglabāt. Nedēļas garumā kopā ar atbalsta komandu vāksim, svērsim un analizēsim atkritumu grozu saturu vairākās klasēs.
Konteineri šķirotajiem atkritumiem skolā izvietoti gan iekštelpās, gan ārā, visi jau esam pieraduši pie tā, ka katram atkritumu veidam ir sava vieta, ka pēc kādas lietas izmantošanas nekas nebeidzas, jo ir citas iespējas to tālāk izmantot. Noslēgumā paredzēta arī diskusija, kad runāsim par atkritumu šķirošanas sasaisti ar ekonomiku. Ir doma noorganizēt radošo darbnīcu, kuras laikā mēģināsim veidot glītus dāvanu iesaiņojumus no reiz jau izmantotiem materiāliem.
Pavasarī un rudenī, kad laukā ir silti, kā daļu no mācību procesa apgūstam komposta veidošanu. Tur mums jau laba pieredze, jo gatavā komposta konteinerā bērni iestādīja un skolas ēdnīcai izaudzēja ķirbjus.
Jersikas pamatskola cenšas piedalīties visdažādākajos projektu konkursos, ko rīko Viduslatgales pārnovadu fonds. Fonda projekta ietvaros un ar Līvānu pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem īstenojām senu sapni – skolas teritorijā uzbūvējām “Kukaiņu viesnīcu”, izmantojot uz vietas atrodamos materiālus. Tagad tas viss noder skolēniem, veicot pētījumus un apgūstot dabas zinības.”
Laika gaitā, sargājot un uzturot skolai piešķirto Zaļo karogu, skolotāja M. Pinupe un viņas zaļie aktīvisti pārliecinājušies, ka pat tajā gadījumā, kad kāds no audzēkņiem smīkņā par papīrgroza satura pētīšanu vai čubināšanos pa komposta kasti, viņi atcerēsies visas šīs lietas. Atcerēsies vizuālās mākslas stundas pagalmā, ābolu novākšanas talkas, skolas absolventu iestādītos 100 bērzus, “Laimīgākoka dienas” un daudzas citas zaļās aktivitātes.
UZZIŅAI
Bērnu padomi pieaugušajiem zaļākai dzīvošanai
* Vairāk izmantosim sabiedrisko transportu, dodoties uz skolu vai darbu, bet, braucot ar automašīnu, paņemsim līdzbraucējos arī kaimiņus.
* Dodoties iepirkties, ņemsim līdzi auduma maisiņu pirkumu nogādei mājās.
* Atteiksimies no plastmasas maisiņiem, tā būs tīrāka apkārtējā vide.
* Pirms pērkam kādu preci, labi padomāsim – vai tiešām mums to vajag?
* Pareizi un rūpīgi šķirosim atkritumus, jo ir tik daudz lietu, ko varam izmantot atkārtoti.
* Ievērosim veselīgu dzīvesveidu un iegādāsimies vietējo ražotāju produkciju.
* Svētkos nelaidīsim gaisā krāsainus balonus (kaut kur tālu tie kļūs par atkritumiem), bet iestādīsim Laimes koku.
* Taupīsim dzeramo ūdeni, jo uz planētas ir vietas, kur tīrs dzeramais ūdens ir liels dārgums.
Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.


Citi raksti sadaļā: NOVADI zaļo
- Aģes upe – tā ir kopīga atbildība 25.09.2026 13:23
- Pie ūdeņiem nevar darīt visu, ko gribas 25.09.2026 13:22
- Augusta vētra bija mācībstunda arī ūdenssaimniecībās 25.09.2026 13:13
- Iepakojuma revolūcija sākusies 08.09.2026
- Ir labāk, tomēr izsmēķi pludmalē vēl gozējas 08.09.2026
- Glābšanas risks – pārlieku pieķerties 25.08.2026
- Ļauj, lai daba pelna naudu 25.08.2026
- Ķemeru Nacionālais parks vilina un izaicina 14.08.2026 08:47
- No vienas puses aizsargājam, no otras – meklējam iespējas to nedarīt 14.08.2026 08:43
- Videi draudzīgas izvēles sākas mājās 24.07.2026 10:43
- Aprites ekonomika ir arī par kāpuriem 24.07.2026 10:38
- Pārtikas atkritumi ir mūsu kopīgā atbildība 10.07.2026
- Konteineri tekstilam piepildās straujāk 10.07.2026
- Labu lietu otram dot 10.07.2026
- Lielais plēsējs nav retums mežā, bet lācim nav jābūt pilsētā 19.06.2026 08:46
- Kur ir atkritumi, tauriņus reti redzam 19.06.2026 08:40
- Maluzvejniecība samazinās 09.06.2026 10:04
- Ventā papildina lašu krājumus 09.06.2026 09:59
- Piesārņojums kļūst par resursu 09.06.2026 09:55
- Bērni mācās saudzēt dabu 26.05.2026
- Festivāls dabā un daba festivālā 26.05.2026
- No pētniecības līdz nosargātai jūrai 08.05.2026
- Krastā izskalotā iespēja nevis atkritumi 08.05.2026
- Pēta aļģu potenciālu 08.05.2026
- Nav grūti reizē gatavot veselīgi, ēst garšīgi un neizmest pārtiku 24.04.2026
- Arī kaimiņos akcentē ilgtspēju 24.04.2026
- Publikāciju cikls “Novadi Zaļo” 21.04.2026 11:07
- Kūdras purvos cilvēks ir līdzās dabai 10.04.2026
- “Zaļā biroja” paradumus aiznes arī mājās 10.04.2026
- Nesaimnieciska pieeja nav ilgtspējīga 10.04.2026