Sēj dabiskas pļavas

Talsu novada Abavas pagasta zemnieku saimniecības "Drubazas" saimnieks Ģirts Dzērve apsaimnieko 25 hektārus dabīgo pļavu, tostarp tās atjauno un, lai sabiedrību izglītotu dabas daudzveidībā, izveidojis Drubazu botānikas taku.

Saimniecība atrodas abpus Abavai, tādēļ plašas teritorijas atrodas stāvās nogāzēs. Lai tās veiksmīgi apsaimniekotu, saimnieks pirms sešiem gadiem atgriezās pie lopkopības. Govis palīdz uzturēt bioloģisku daudzveidību un uzturēt pļavas pēc tam, kad no aizaugušajām muižas laika teritorijām izcirsti krūmi, – tās apēd krūmāju atvases.

Ģ. Dzērve pēdējos piecus gadus sadarbojas ar zinātniekiem un pēta savvaļas augu izsēšanās efektivitāti. Viņš pats vāc sēklas un pārnes uz nabadzīgākām augsnēm. Darbu sarežģī tas, ka katra auga sēklas ienākas citā laikā. Viņš zina, ka Igaunijā dabisku pļavu augu sēklas vāc ar kombainu, kas atgādina ielu tīrāmās mašīnas – sēklas ar birstēm ieslauka agregātam pievienotā kastē – burtiski ķemmē zālāju. Kamēr šādas tehnikas nav, Ģ. Dzērve nopļauj izziedējušu pļavu, zāles masu pārved uz atjaunojamo vietu un izkaltē. Sēklas izbirst, kad vālo sienu novešanai no lauka. Latvijā dabiskus zālājus atjaunot kavē donorpļavu trūkums. Dažkārt atmaksājas augu pārstādīšana, taču tas ir laikietilpīgi un grūti – pārnest velēnas ir fiziski smagi.

"Finansiāli izdevīgāk būtu iegādāties jau esošu dabīgu pļavu, nevis atjaunot izlaistu teritoriju, piemēram, parkveida pļavu. Lai teritoriju varētu pieteikt Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumiem un to uzskatītu par sakoptu, nocirstu koku un krūmu celmi obligāti jāsafrēzē, un šis pakalpojums ir dārgs. Subsīdiju nauda daļēji nosedz pļavu apsaimniekošanas izmaksas, tādēļ, cik iespējams, piesaistu projektu finansējumu, kuru mērķis ir dabas vērtību saglabāšana," stāsta saimnieks.

"No otras puses, ja atjauno aizaugušu pļavu, liela iespēja, ka augsnē saglabājusies bagātīga sēklu banka. Reiz nākamajā gadā pēc lazdu izciršanas, pļavā uzziedēja milzum daudz orhideju. Daba ar laiku visu līdzsvaro – orhideju kļūs mazāk, taču parādās daudz vairāk citu sugu. Gandarījums, ja drīz pēc atjaunošanas uzeju bioloģiski vērtīgu zālāju augu indikatorsugas," atklāj vīrietis.

Ģ. Dzērve muižas laika parkveida pļavas atjauno pakāpeniski, jo uzskata, ka tā veiksmīgāk veidot ainavu. Darbi vairākās sezonās arī pasargā lielus kokus no riska nolūzt vējā, ja ap tiem uzreiz nozāģē visus krūmus. Agrāk viņš cītīgi izcirta lazdas, taču tās ir pirmās, kuras pavasarī zied un nodrošina barību apputeksnētājiem. Tagad parkveida pļavās atrasta vieta arī šiem krūmājiem. Dabisko pļavu atjaunošana ir sarežģīta, jo jādomā ne tikai par augiem, bet arī ainavu, kokiem, kukaiņiem, putniem. Tā nav arī lēta un ātra, taču papildina saimniecības lauku tūrisma piedāvājumu. Ģ. Dzērve jūt pienākumu saglabāt vēsturiski veidojušās dabas vērtības, kuras kopsaimniecību laikā aizlaistas krūmainē.

 

Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.