Pie darba ķersies prinču glābējbrigādes
Kad gada dzīvnieks parastais krupis modīsies no ziemas miega un uzsāks savu ikgadējo migrāciju uz nārsta vietām, viņam būs nepieciešama palīdzība. Krupis ir lēns rāpotājs, kura izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī satiksmes plūsma uz autoceļiem. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina iesaistīties brīvprātīgos ikgadējā kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”.
KAS?
Brīvprātīgajiem vietnē daba.gov.lv jāmeklē dzīvesvietai tuvākais abinieku migrācijas ceļu posms (24 tādi atrodas Vidzemē, 15 Kurzemē, 7 Latgalē un 5 Zemgalē), jāpiesakās par krupju glābēju, jāseko līdzi tālākai saziņai e-pastā un turpmākajās nedēļās jāpalīdz abiniekiem.
KĀ?
Glābšanas darbs nav grūts, bet ir atbildīgs un prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret abiniekiem. Brīvprātīgo galvenais uzdevums aktīvajā migrācijas periodā ir apsekot izvēlēto migrācijas posmu un pārvietot krupjus pāri ceļam. Darbam nepieciešams vienkāršs ekipējums – tīri cimdi, tīrs spainis vai cits trauks, vakara stundās lukturis un atstarojoša veste.
KAD?
Abinieku migrācija Latvijā parasti sākas, kad gaisa temperatūra sasniedz vismaz +5°C un iestājas mitri, lietaini laikapstākļi. Migrācija var sākties ļoti pēkšņi vienā vai visos Latvijas reģionos vienlaikus jau tuvākajās dienās vai turpmākajās nedēļās. Brīvprātīgo līdzdalība šajā kampaņā ir vitāli nepieciešama, jo bez cilvēku palīdzības daudzi abinieki nārsta vietas nemaz nesasniegs.
KUR?
Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos un lauku sētās, bet pavasarī dodas uz nārsta vietām – ūdenstilpēm. Tā kā daudzviet šo dzīvnieku vēsturiskos migrācijas ceļus šķērso autoceļi, ceļa šķērsošana krupjiem kļūst par bīstamāko posmu viņu dzīves ciklā.
KĀPĒC?
Krupji ir nozīmīga ekosistēmas daļa – tie palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku populācijas, vienlaikus paši kalpojot par barību daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem. To skaita samazināšanās var ietekmēt visu dabas līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību.
Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.


Citi raksti sadaļā: NOVADI zaļo
- No pētniecības līdz nosargātai jūrai 08.05.2026
- Krastā izskalotā iespēja nevis atkritumi 08.05.2026
- Pēta aļģu potenciālu 08.05.2026
- Nav grūti reizē gatavot veselīgi, ēst garšīgi un neizmest pārtiku 24.04.2026
- Arī kaimiņos akcentē ilgtspēju 24.04.2026
- Publikāciju cikls “Novadi Zaļo” 21.04.2026 11:07
- Kūdras purvos cilvēks ir līdzās dabai 10.04.2026
- “Zaļā biroja” paradumus aiznes arī mājās 10.04.2026
- Nesaimnieciska pieeja nav ilgtspējīga 10.04.2026
- Attieksme mainījusies 07.05.2024 12:58
- Pašiem jāpieskata savas bagātības 07.05.2024 12:58
- Cīņa ar invazīvajām sugām nav bezcerīga 07.05.2024 12:49
- Kopīgs darbs dod labumu visiem 12.04.2024 14:56
- Nevis sašust, bet iet un darīt! 12.04.2024 14:54
- Vislielākā nozīme ir attieksmei 12.04.2024 14:49
- Jāmācās ķieģeli izgatavot no jauna 22.03.2024
- Lādētāju mudžeklis atšķetināts 22.03.2024
- Ļauj mantām nonākt īstajās rokās 22.03.2024
- Gaujas augštece jāatklāj 15.03.2024
- Mērķi var sasniegt maziem solīšiem 15.03.2024
- Mācās visas paaudzes 15.03.2024
- Pasaule mainīsies, būs jāmainās līdzi 27.02.2024
- Tikai jāsāk! 27.02.2024
- Rūpes par vidi ir rūpes par sevi 27.02.2024
- Sargāt dabu un uzņemt ceļotājus – iespējams! 09.02.2024
- Taupīt un saudzēt 09.02.2024
- Iešana dabā sākas ģimenē 09.02.2024
- Sēj dabiskas pļavas 23.01.2024
- Signalizē par bagātību 23.01.2024
- Meža sanitāri – sargājami vai pārāk sargāti? 23.01.2024