Pie darba ķersies prinču glābējbrigādes
Kad gada dzīvnieks parastais krupis modīsies no ziemas miega un uzsāks savu ikgadējo migrāciju uz nārsta vietām, viņam būs nepieciešama palīdzība. Krupis ir lēns rāpotājs, kura izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī satiksmes plūsma uz autoceļiem. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina iesaistīties brīvprātīgos ikgadējā kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”.
KAS?
Brīvprātīgajiem vietnē daba.gov.lv jāmeklē dzīvesvietai tuvākais abinieku migrācijas ceļu posms (24 tādi atrodas Vidzemē, 15 Kurzemē, 7 Latgalē un 5 Zemgalē), jāpiesakās par krupju glābēju, jāseko līdzi tālākai saziņai e-pastā un turpmākajās nedēļās jāpalīdz abiniekiem.
KĀ?
Glābšanas darbs nav grūts, bet ir atbildīgs un prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret abiniekiem. Brīvprātīgo galvenais uzdevums aktīvajā migrācijas periodā ir apsekot izvēlēto migrācijas posmu un pārvietot krupjus pāri ceļam. Darbam nepieciešams vienkāršs ekipējums – tīri cimdi, tīrs spainis vai cits trauks, vakara stundās lukturis un atstarojoša veste.
KAD?
Abinieku migrācija Latvijā parasti sākas, kad gaisa temperatūra sasniedz vismaz +5°C un iestājas mitri, lietaini laikapstākļi. Migrācija var sākties ļoti pēkšņi vienā vai visos Latvijas reģionos vienlaikus jau tuvākajās dienās vai turpmākajās nedēļās. Brīvprātīgo līdzdalība šajā kampaņā ir vitāli nepieciešama, jo bez cilvēku palīdzības daudzi abinieki nārsta vietas nemaz nesasniegs.
KUR?
Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos un lauku sētās, bet pavasarī dodas uz nārsta vietām – ūdenstilpēm. Tā kā daudzviet šo dzīvnieku vēsturiskos migrācijas ceļus šķērso autoceļi, ceļa šķērsošana krupjiem kļūst par bīstamāko posmu viņu dzīves ciklā.
KĀPĒC?
Krupji ir nozīmīga ekosistēmas daļa – tie palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku populācijas, vienlaikus paši kalpojot par barību daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem. To skaita samazināšanās var ietekmēt visu dabas līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību.
Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.


Citi raksti sadaļā: NOVADI zaļo
- Aģes upe – tā ir kopīga atbildība 25.09.2026 13:23
- Pie ūdeņiem nevar darīt visu, ko gribas 25.09.2026 13:22
- Augusta vētra bija mācībstunda arī ūdenssaimniecībās 25.09.2026 13:13
- Iepakojuma revolūcija sākusies 08.09.2026
- Ir labāk, tomēr izsmēķi pludmalē vēl gozējas 08.09.2026
- Glābšanas risks – pārlieku pieķerties 25.08.2026
- Ļauj, lai daba pelna naudu 25.08.2026
- Ķemeru Nacionālais parks vilina un izaicina 14.08.2026 08:47
- No vienas puses aizsargājam, no otras – meklējam iespējas to nedarīt 14.08.2026 08:43
- Videi draudzīgas izvēles sākas mājās 24.07.2026 10:43
- Aprites ekonomika ir arī par kāpuriem 24.07.2026 10:38
- Pārtikas atkritumi ir mūsu kopīgā atbildība 10.07.2026
- Konteineri tekstilam piepildās straujāk 10.07.2026
- Labu lietu otram dot 10.07.2026
- Lielais plēsējs nav retums mežā, bet lācim nav jābūt pilsētā 19.06.2026 08:46
- Kur ir atkritumi, tauriņus reti redzam 19.06.2026 08:40
- Maluzvejniecība samazinās 09.06.2026 10:04
- Ventā papildina lašu krājumus 09.06.2026 09:59
- Piesārņojums kļūst par resursu 09.06.2026 09:55
- Bērni mācās saudzēt dabu 26.05.2026
- Festivāls dabā un daba festivālā 26.05.2026
- No pētniecības līdz nosargātai jūrai 08.05.2026
- Krastā izskalotā iespēja nevis atkritumi 08.05.2026
- Pēta aļģu potenciālu 08.05.2026
- Nav grūti reizē gatavot veselīgi, ēst garšīgi un neizmest pārtiku 24.04.2026
- Arī kaimiņos akcentē ilgtspēju 24.04.2026
- Publikāciju cikls “Novadi Zaļo” 21.04.2026 11:07
- Kūdras purvos cilvēks ir līdzās dabai 10.04.2026
- “Zaļā biroja” paradumus aiznes arī mājās 10.04.2026
- Nesaimnieciska pieeja nav ilgtspējīga 10.04.2026