Avīze šajā nedēļā rakstīja

1965. gadā bijām starp pirmajiem pircējiem jaunajā pašapkalpošanās maizes bodē Saldū: “Veikalā ērta pieeja plauktiem, samērā plaša maizes šķirņu izvēle. Arī pārdevējām Ritai Jurenovskai un Marijai Bobovikai prieks par ērtajiem darba apstākļiem.”

1975. gadā pirms Preses dienas pateicāmies Padomju Zemes ārštata autoriem: “Redakcijas aktīvo autoru sarakstā ir vismaz 250 uzvārdu. Šā gada četros mēnešos no viņiem esam saņēmuši vairāk nekā 600 vēstuļu. Katra vēstule bagātinājusi mūsu laikrakstu ar kādu ierosinājumu, labu domu, palīdzējusi mums asāk saskatīt niansi dzīves daudzpusībā. Paldies!”

1985. gadā par Kursīšu attīstību izjautājām ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju Valiju Švikstiņu. Viņa stāstīja: “Pirms 40 gadiem Kursīši bija viens no kara izpostītākajiem pagastiem. Viss centrs — skola, klubs, aptieka, medpunkts, pasts — bija pagalam. Cilvēku maz, visapkārt drupas. Ilgi nespējām atsperties, bet pēdējos piecos gados būvē īpaši daudz, pildot partijas un valdības lēmumu par palīdzību atpalikušajām saimniecībām. [Jaunos speciālistus] piesaista sadzīves apstākļi un apkalpojošās sfēras uzlabošanās. Dzīvokļi ar pilsētas ērtībām, pirmās kategorijas veikals, laba ēdnīca, pie centra mājām ir 32 jaunas kūtis.”

1995. gadā, uzreiz pēc Skrundas lokatora sagraušanas, ziņojām: “Nu TAS ir gar zemi! Beidzot tas ir noticis. Lielā Skrundas monstra, par kuru pēdējos gados tik daudz runāts un diskutēts, vairs nav. Tuvāk par vienkāršajiem mirstīgajiem piekļūt notikuma vietai bija iespējams akreditētiem žurnālistiem. Apmēram puskilometru no jaunā lokatora ēkas, īpaši izveidotā nožogojumā, policistu, zemessargu un drošībnieku ielenkumā vairāk nekā divi simti Latvijas un ārzemju žurnālistu vēroja, fotogrāfijās un videolentēs iemūžināja Latvijai vēsturisku mirkli.”

2005. gadā rubrikā Karstais telefons publiski izteicās vadakstniece Tāle Kalna: “4. maijā man zvanīja no Austrālijas un stāstīja, kā tur svin Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, un vaicāja, kā mēs to atzīmējam. Man bija liels kauns, jo ne Saldū, ne rajonā nekas nenotika. Cilvēkiem brīvdiena, bet neviena pasākuma.”

2015. gadā pievērsāmies Saldum nozīmīgai bronzas medaļai: “VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgas čempionātā U-13 vecuma grupā Saldus sporta skolas meiteņu basketbola komanda izcīnīja 3. vietu. Trenere Līva Štamere redakcijā ierodas emociju pārpilna, jo Saldus meiteņu basketbols ar panākumiem nav varējis lepoties daudzus gadus.”

Avīzes pārlasīja
IEVA VILMANE