Dārzkopji pielāgojas dabas steigai

Piektdienas rītu sāku ar lēnu pastaigu caur Saldus tirgu un nesteidzīgām sarunām ar tirgotājiem par šobrīd dārzos aktuālo — zemenēm, stādiem un pirmajiem dārzeņiem.

Kalvenes pagasta Brīvkalnu saimnieks Nikolajs Kartenko saldeniekiem atvedis ne vien paša dārzā izaugušo, bet arī mājražojumus. Tagad gatavas raudzētas un pasterizētas bērzu sulas ar dažādām garšām, vēlāk marinēs dārza un meža veltes. Kad nogatavosies augļi un ogas, taisīs gardumus arī no tiem. Nesen iestādīts jauns ābeļdārzs ar pāris simts stādiem, rabarberu laukā vairāk nekā piecsimt krūmu, nemitīgi paplašina arī aroniju un cidoniju stādījumu. Saimniecībā ievāc arī drogas tējām, piemēram, tagad gatavas kumelītes, vēlāk lasīs asinszāli un ugunspuķes.

Nikolajs uz Saldu brauc trīsreiz nedēļā, biežāk nesanāk — pa kādu brīdi jāapkopj arī dārzs. Viņš priecātos, ja dienā būtu vismaz 48 stundas, 24 esot par maz. Brīvkalnu saimnieks stāsta, ka augu audzēšanā izmanto mikroelementus, taču no aizsardzības līdzekļu lietošanas cenšas izvairīties. Ar slimībām un kaitēkļiem lielākoties cīnās, ievērojot augu seku.

Viņš jau pirms depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā praktizēja taras apmaiņu. Klientiem, kuri atnes atpakaļ bērzu sulu stikla iepakojumu, jaunam — atlaide.

Čaklais saimnieks deva arī padomu labākai dārzeņu uzglabāšanai ziemā. Viņš jau vairākus gadus burkānus, sīpolus, pupiņas, pētersīļus, lokus un citus dārzeņus rudenī sagriež un ieliek saldētavā. Kad gatavo zupu, galva jālauza vien par buljona vārīšanu, — pārējo pa saujai paņem gatavu no saldētavas. Pagrabā glabājas tikai kartupeļi.

Izrādās, ka kalvenieks visu mūžu nav nodarbojies ar lauksaimniecību. Šim hobijam pievērsās, kad aizgāja pensijā. Varētu atļauties arī nerauties, taču dārzkopība patīk un rada gandarījumu, vīrietis nespēj nosēdēt mierā. Nikolajs pārliecināts, ka gara un veselīga mūža pamatā ir laba pārtika un mierīga attieksme pret apkārt notiekošo.

Turpat netālu druveniece Irita Burkevica atvedusi pašas audzētas zemenes. Piektdien uz tirgu viņa bija atbraukusi pirmoreiz šosezon. Viņa zemenes audzē jau 22. gadu. Parasti ogas nogatavojas ap Jāņiem, taču šī gada siltais pavasaris tās pasteidzināja. Lauku nelej, zemeņu lielums atkarīgs no laikapstākļiem. Lai sārtvaidzes neapliptu ar zemēm, starp rindām klāj salmus.

Šķēdeniece Ilze Asare uz Saldu atbraukusi ar puķu un dārzeņu stādiem. Šogad siltumnīcā aukstās ziemas dēļ neienācās zemenes, taču saimniece nebēdā — to vietā ir daudz kas cits. Lai gan pavasara sākumā šķita, ka gadalaiks būs mērens, spēji uznākušais aukstums neļāva laikus apstrādāt zemi. Vēlāk karstuma vilnis veģetāciju paātrināja — tas, kam bija jāzied jūnija sākumā, tagad jau noziedējis. Šādi apstākļi rada sastrēgumu, visu nevar pagūt izdarīt laikus. Taču būtisku postu situācija nav izveidojusi, arī vēlāk iestādītais izaugs.

Saldeniece Elvija Beķere uztaisījusi mākslīgu ziedu vainadziņus, kā arī laukos ģimenes īpašumā izaudzējusi dažādus stādus. Tā kā silts pavasaris, cilvēki agri izpirkuši viņas izaudzēto, uz tirgu atvesti vieni no pēdējiem tomātu stādiem. Piemēram, pērn viņa produkciju tirgoja līdz Jāņiem. Sezonas sākumā uz Saldu brauca katru dienu, tagad tikai divas vai trīs reizes nedēļā.

Pavisam nesen uz lauka izstādīti arbūzu stādi. Viņa cer, ka lielās ogas būs gatavas jau augusta vidū. Interesanti, ka lielāki augļi ienākoties zem klajas debess, bet ne siltumnīcā. Šogad viņas ģimenes laukos aug ne vien parastie arbūzi, bet arī dzelteni un bez sēklām.

Druveniece Aivita Andersone atzīst, ka viņas ģimene tirgū piedāvā ierastu produkciju, jaunumu šogad nav. Viņa novērojusi, ka pircēju paradumi kopš pagājušā gada nav daudz mainījušies; pirktspēja nav augusi, taču nav kļuvusi arī mazāka. Joprojām ir grūti prognozēt klientu vēlmes.

Jaunie kartupeļi būs vēlāk nekā citkārt. Parasti tos stāda ap 20. aprīli, taču šogad tajā laikā uzsniga. Saimniece domā, ka jaunie tupeņi nebūs agrāk par pirmo jūlija nedēļu.

Kaut visi stādi vēl nav iztirgoti, jāsāk domāt par nākamo sezonu. Ja arī nākampavasar gribēs piedāvāt grieztas tulpes, sīpoli jāpasūta laikus. Holandē šogad tulpju stādījumos izplatījušās slimības, tādēļ visiem sējamais materiāls var nepietikt.

Biškopis saldenieks Edvīns Māls tirgo pirms divām nedēļām sviestu medu. Viņš nesteidzas, gaida, kad bites visas kāres aizvākos. Ja noņem par agru, vēlāk ienestais medus vēl neesot nogatavojies un ir par šķidru. Tāds var sākt rūgt. Lai gan pensionārs ir cienījamos gados, joprojām apkopj 40 bišu saimes. Šogad pirmo gadu dravā palīdz meita, jo smagumus cilāt grūti.

Ar biškopību viņš nodarbojas jau sen. Agrāk, kad bitēm ņēma medu, tās bija niknas, rokas sadzēla tā, ka kļuvušas zilas. Tagad tās miermīlīgas un ienes vairāk medu. Viņš novērojis, ka daba šogad steidzīga, tādēļ arī medus ir citādāks. Rudzupuķes, kuras parasti zied Jāņos, jau nobirušas. Vajadzēja ziedēt meža avenēm, bet tām jau krietnas ogas.

Pārstāve no Novadnieku pagasta zemnieku saimniecības Brieži atvedusi izaudzētus dārzeņus un nesen sviestu medu. Viņa priecīga, jo pavisam drīz siltumnīcās būs gatavi tomāti, Saldus tirgū tie varētu parādīties jau šonedēļ. Tie sēti februārī un auguši apkurināmā siltumnīcā.